(lasīt iepriekšējo ierakstu)

Šajās brīvdienās uzstādīju rekordu - noskrēju kails 10 km stundas laikā, riktīgi tālu prom no sākuma pozīcijas. Pa purviem, pa bedrēm, pa takām un gar jūru. Kas tā par sajūtu, vnk. nevar aprakstīt. Kad esi kaut kādā random takā, kurā nekad neesi bijis un nezini, ko vari satikt. Kails. Pavisam. Tālu. Prom. No drēbēm. Bez drēbēm.

Ir vēl kādam tādi tarakāni galvā?