Balamuts ir bronzes milakais

zaviduj molča.

Pasaki,kadel lai man vajadzetu zavidivacs

jo viņa ir neatvairāma. Visi viņu mīl un iekāro/ Arī Tu. Tikai ir viena lieta-mēs esam pārāk sekli priekš viņas. Viņa pieprasa intelektu, pēcīgu intelektu. Mēs nekonkurējam/ Vienīgais, kurš atbilst viņas prasībām- Bala

Tu varbūt jautāsi man Tava Daile, kā krāšņs zieds... Tu sacīsi: Katram ziedam pienāk riets. Es smaidīšu: Ne tiem, dvēseles dārzos plaukušiem... Tu teiksi Tas taču pārāk vienkārši būs... Tu beidzot smaidīsi Nē, bet vēlos ietērpt Tās aurā.., tā radīs tik tiešām patiesu! Tu brīnīsies Smaidu tavu patiesu... Tu sakautrēsies Tu jūti, ka mīlēta tiec!