Kaut kur izlasiju, ka iemīlēšanās laikā cilvēkam smadzenēs veidojās vielas, kas ir tuvas narkotikām.
Uzreiz attausa atmiņā kādreizējā darba kolēģe. Patstāvīgi bija iemīlējusies.. Bet tiklīdz pirmais ,maksimāli augstākais iemīlēšanās stāvoklis sāka samazināties, momentāli tika atrast jauns objekts , un viss sākās no gala, kamēr sākuma sajutās sāka samazināties. Tā kā viņa bija ļoti skaista un arī intresanta sieviete, tad tas viņai grūtības nesagādāja.
Jautājums , vai viņa nebija , kaut kas līdzīgs narkomānei, kam aizvien vairāk bija nepieciešmas šīs vielas .

es tiesi taada ari esmu, kurai vajag to iemileshanaas sajuutu visulaiku, znacit atkariga

juu es ar nevienu ilgaak par meenesi nevaru paciest

Si teorija jau ilgu laiku pastav. Vienkarsi manuprat iemelesanas dod laiku cilvekiem atrast kopigus interesus un iemilesanas uz to laiku noslepj minusus un ja kad si narotiska iedarbiba pariet un nekakopiga nesanaca atrast tad... skirsanas.

Narkotikas darbiba pilniba beidzas pec 5 gadiem un iestaja pilniga realitates sajuta. Ja ir patstavigas attiecibas, bez sansoliem, un attiecibas cilveki nespej so sajutu atajaunot tad ir ka ART85 > skirsanas.

Kush.... tad jau Tavs serialu varonis jau ir ari izvadits . R.I.P.

Viss jau būtu labi, ja tikai otra puse to neņemtu pārāk nopietni.