cilwēki, kuri uzskata, ka citas izejas no situācijas naw...
bet pat ja tewi apēd wienmēr ir 2 izejas...

Nemāk atrisināt savas problēmas.
Mums arī Umurgā viens jauns vīrietis ņēma un nošāvās,un atstājis pat vēstuli sievai,bet pirms tam it kā sastrīdējies ar sievu,un kredīti par māju bija jāmaksā,un vis kopā noveda pie tāda iznākuma.

Nedomāju, ka pašnāvnieki ir vāja rakstura cilvēki, drīzāk otrādi. Bet nu tās ir manas domas. Cilvēki, kuriem viss ir kārtībā, to nekad nesapratīs. Bet nu ... . Nekad neko nevar zināt.

Viesi-manuprāt, tikai vāja rakstura cilvēks met visu dzīvi pie malas! stiprie-cīnās!

Un kā tu domā, cik jābūt stipram, lai to izdarītu?

un kā tu domā cik vājam jābūt, lai necīnītos par sevi un saviem mīļajiem. cik egoistiskam jābūt, lai viņus pamestu. cik nejūtīgam jābūt, lai nesaprastu viņu sāpes. cik ļaunam jābūt, lai tas viss būtu vienaldzīgs. cik bērnišķīgam jābūt, lai netiktu galā r dzīves grūtībām, ar kurām citi cīnās līdz pēdējam?

Dari noteikti tas,kas neredz citu risinājumu,un ja tajā brīdī,kad dara to būtu līdzās kāds cilvēks,kas kaut uzklausītu,noteikti tā neizdarītu.
Tas bija kaut kur rakstīts,ka īstenībā viņi negrib tā aiziet no dzīves.

Ērkšķrozīt Lai vai kā, bet man domāt, ka gandrīz 100% tur parasti ir iesaistītas sievietes.

100% tur parasti ir iesaistīta netikšana galā ar problēmām ar kurām citi tiek gala. suecītu izdara cilvēki, ne jau mirkļa iespaidā. par to parasti domā jau kādu laiku!

Lai vai kā, ne mums par to spriest. Neviens, kas varētu dot īsto atbildi un būtu izdarījis pašnāvību, nav izdzīvojis. Katrā ziņā, man viņu domu gājiens ir skaidrs.

bet ir jau arī cilvēki, kuri to mēģinājuši darīt, bet ir izdzīvojuši. un tie galvenokārt apgalvo, ka problēmas. protams, izņemot mazgadīgās meitenes, kuras samīlējušās Holivodas skaistulī!

Protams, ka problēmas. Bet parasti aiz tā visa stāv sievietes.

..man šķiet, ka dažam labam šeit, dzīvē vēl nekad īstu problēmu nav bijis... Ja arī, kas bijis, tad tās ir pupu mizas

Un mēģināt, nav tas pats kas izdarīt. Domāju, ka tajā brīdī, pat pašnāvnieki to saprot. Ka visu var izdarīt arī tā, lai vēl paspētu kāju iecirst durvīs. Par šiem gadījumiem ir cits stāsts. Tas vairāk velk uz iebiedēšanu.

Briuss, nedomāju, ka kāds šeit tev oponēs

Pārāk smaga tēma, manuprāt...

briuss un kas tad ir īstas problēmas?

Ir kādas dienas rīts, nav svarīgi – darba dienas vai brīvdienas; mēs pieceļamies un uzsākam savas ikdienas gaitas. Uzvārām rīta kafiju, tēju un ēdam brokastis, ārpusē ir dzirdami mašīnu trokšņi, garām pabrauc labāk dzirdama ātrās palīdzības mašīna ar ieslēgtām sirēnām. To skaņa mums nedaudz liek sarosīties, bet tad tā nozūd tālumā un mēs pārstājam par to domāt. Mums nešķiet svarīgi, uz kurieni aizbrauca neatliekamās palīdzības mašīna, kuram atkal ir kļuvis slikti vai varbūt kāds nomiris; ja tas nav mums tuvs cilvēks, tad mēs par to nedomājam.
Katru dienu mēs ejam, strādājam, mācāmies un bieži vien pat nepamanām, kas notiek ar cilvēkiem mums līdzās, nedzirdam, ko viņi saka, kad lūdz pēc palīdzības, neredzam, ka mainās viņu uzmanība, līdz vienā dienā mēs jau ejam nolikt ziedus uz kāda kapa. Un tad mēs aizdomājamies, kādēļ viņš vai viņa tā izdarīja, sākam pārmest sev, kādēļ neredzējām un, iespējams, pat nedzirdējām palīgā saucienus.

Latvijā ik nedēļu no dzīves labprātīgi šķiras divi cilvēki un daudz vairāk ir to, apsver iespēju izdarīt pašnāvību. Kā mums palīdzēt viņiem un, galvenais, kā pamanīt, ka tuvu cilvēku kaut kas nomāc, un laikus sniegt palīdzīgu roku? Un tad mums rodas daudzi neatbildēti jautājumi.
Kāpēc cilvēks izdara pašnāvību? Pašnāvība ir kliedziens pēc palīdzības. Visbiežāk cilvēki izdara pašnāvību tāpēc, ka nespēj izturēt emocionālās sāpes. Bieži vien viņi jūtas izolēti un nespēj atrast kādu cilvēku, pie kura varētu meklēt atbalstu un palīdzību. Cilvēki izdara pašnāvību nevis tāpēc, lai nomirtu, bet lai beigtos neizturamās emocionālās sāpes. Daudzi cilvēki pirms pašnāvības dod brīdinājuma signālus cerībā, ka viņus kāds glābs. Garīgās veselības aģentūrā veiktā pētījuma dati liecina, ka cilvēki visbiežāk izdara pašnāvību vai tās mēģinājumu, tāpēc ka jūtas vientuļi un nesaprasti.
Vai cilvēki, kas izdara pašnāvību, ir traki? Nē. Mēģinājums izdarīt pašnāvību nenozīmē, ka cilvēks ir traks. Drīzāk tas nozīmē, ka viņš ir ļoti nelaimīgs, vientuļš un neredz citu iespēju, kā tikt galā ar emocionālajām sāpēm, kādu problēmu vai zaudējumu.
Vai ir tā, ka cilvēki, kas runā par pašnāvību, parasti to neizdara? Nē. Patiesībā 80 % pašnāvnieku pirms tam par savu nodomu ir runājuši. Bet ne vienmēr tuvinieki spēj to sadzirdēt, jo cilvēki par pašnāvību parasti nerunā tieši.
Vai tas, ka es pajautāšu cilvēkam par pašnāvību, var viņu mudināt to izdarīt? Nē. Ja kāds tieši pajautā, vai otrs ir nolēmis izdarīt pašnāvību, tad cilvēkam tiek dota iespēja atklāti runāt par savām problēmām un bažām. Ja aizdomas būs nepamatotas, visticamāk, viņš atbildēs: Nu nē, tik traki vēl nav!
Vai runāšana un uzklausīšana var palīdzēt? Tas taču neatrisinās cilvēka problēmas! Kaut gan runāšana par problēmām tās neatrisina, iespēja izstāstīt par savām jūtām kādam, kas uzklausa un saprot, palīdz nomierināties, mazina izolētības un vientulības izjūtu, ļauj saskatīt citus risinājumus. Saruna nav brīnumlīdzeklis, kā glābt cilvēkus, tomēr saprotošas, vienkāršas un atklātas sarunas rezultāts bieži vien ir pārsteidzošs.

....viss raksts http://www.reikinet.lv/home/menu_90/topic_123/story_329/page_0 nespriediet par to ko nesaprotiet, man ir vairāki paziņas izdarījuši pašnāvības, dēļ sievietēm, atkarībām no azartspēlēm.........kamēr viņi bija dzīvi, apkārtējie viņus nosodīja, pēc tam žēloja................ne jau visi ir baigie stiprinieki, katrs var paklupt.......................

Aurēlija... To lietu vēl neesmu mēģinājis, tā ka nezinu Domāju Tu arī