Ko gribu, to rakstu, vot.......... Viss, pēdējā diena ir klāt.......

sviestam termiņi beidzas?

/norauj zobu/

Kas ir sviests......sviests ir sliekas, zeme, saknes, zāle, govs vai kaza, piens, puspiedzeries pienvedējs, pus-sterili katli, piena kombināts ar tajā dzīvojošām žurkām, daudz dažādi darbinieki-gudri vai ne tik gudri, krāvēji, īgni pārdevēji, netīra nauda....re, re ku tu esi pateretājs,......sviests....un ko man ar tevi darit, sviest? Kā man tevi izmantot.....................apēd mani, saka sviests. Nē.

Mani atkal kaut kad pamodināja, a es domāju kā....nu kā tas notiek katru rītu, kā var tā ņemt un pamosties...tā vienkārši, no nekā......vai tas būtu bioloğiskais pulkstenis.....organisma pielāgotība.....sapņu beigas vai vēlme pēc sapņu īstenošanas......nu, tā vienkārši, ņem un ataisi acis, sev pasakot, celies.......āāā, pareizi, citreiz gribās pačurāt, citreiz gribās ēst, citreiz loceklis pamodina-pačukstot ko mīļu, bet, šorīt.....a kā tad šorīt, jo, neko no minētā es negribēju......kā tad es tā piecēlos....?....ai, laikam būs jāizmet tas dolbanijs modinātājs un jāceļās tikai tad, kad zeķes pašas uzvilksies uz pēdām.

Tīko sapratu, cik ļoooti gribu jāt uz kamieļa, braukt ar kvadriniekiem, snurkelēt un baudīt sauli.......viss, eju meklēt piedāvājumus siltumam......

lai nu paliek, gan.

Nekas nekur nepaliek, viss ir tepat, pat vēl ļaunāk, viss ir visur un vienmēr, pat tad, kad negaidi, salāti parādās un gribas saritināties uz grīdas četrstūra formā, kapēc jūs, ja var tu, visi ir daudzskaitlī, pat ja sirds to nejūt, iekšējiem orgāniem vienmēr vajag vairāk, plaušas protestē, kad viņas neizmanto, ja neēd, iebilst kuņģis, viņam vienalga, ka sniega vairs nebūs, ja neskaitām to, ka lietus arī ir sniegs, tikai slapjš.

Vai tev, ir viss.....?......man, jā, man, ir viss, bet, kad saproti, kad tev ir viss, patiesībā, tev nav nekā....nu labi, ja, ne gluži nekā, tād noteikti, ne viss, jo, to jau nevar smuki definēt, kas visā tajā ietilpst, tu vari apēst novārītu un viegli apceptu sparğeli ar garnelēm un mīdijām, tas nav tas pats, kas izgaršot sev vēlamo.....nu, kā lai saka, pežu, krūtis un skaistākus par mākoņiem mīļotās gurnus....tos satverot kā centrāltirgus plēsīgā kaija, kas izknābs seju iemigušam un apmīzušam bomzim kanāla malā........nu un kas, ka tas, nav viss, lai turpina, visi vārīties savā sulā, jo drīz jau beigs arī bērzi asiņot un dzirdīt izsalkušās rīkles, lai izskalotu mutes, lai noskalotu tās sejas pēc tīko izlaizītās pežas......vai tas ir viss....vai tikai visam sākums...

Tas laiks.....tas nolāpītais laiks, tas velkas mūžību, kaut nav ne maigs, ne arī svaigs, jo laiks ir baigs, kad dzīvo, gaidot krāšņo pasaku ar sapni, kam sākoties, tiks apturēts arī tas laiks...un tikai tad, tas laiks, kļūs maigs un svaigs....kad atkal pulsēs sirds un virmos kaisle dvēselē, tikai tad, pienāks tas laiks, kad gribēsies to nelais vaļā...apstādināt....un just.....just katru mirkli, un, nu un kas, ka reize, tā būs tūkstošā, tā pat, mēs abi būsim bikli, mikli un ari pliki....bet, tikai uz brīdi, tikai pašā sākumā....jo ātri sāksies pasaka, kas abiem, izvērtīsies-sapnī kliedzošā......!!!

Mēģini vēlreiz, šis pārāk atsit Guntaru Sraču.

Es zinu, ka Tu māki labāk. Saņemies.

Spindzele, tu taču saproti, ka man ir ļoti pa diognāli visu citu vēlmes, norādījumi, aizrādījumi, aicinājumi utt., tas viss ir mans un tikai man!!! Vienīgais, kuru es klausītu, ir mana skolotāja līdz 6 klasei

Pēdējais komentārs ļoti labi parāda, ka Tev nav vienalga par manām vēlmēm wub:

Spindz, nekā personīga, bet man tiešām ir pilnīgi pie dillēm Tavas vēlmes

Mhm, protams! /pieraksta visu blociņā un pasvītro ar zaļu flomasteru/

Jā, līdzības ar sRaču ir. Vēl tikai prasītos piekombināt jēlu nošu virknējumu un būtu īst vienas dienas hiti

Ar rachu.....?......moška ar hujachu.....vai indiāni othujachuu.........da viss ir kulē, saēdos dilles, spēks kaulos, ņuņas sadrupa un izpūtās cauri puspuvušai trahejai, kuru dzenis nepiesēja pie lapsenes dzeloņa ar kuru tika nodurta jaunās bibliotēkas trešā stāva palodze uz kuras sēdēja cigārs, kuru noasvaltēja klibā zooloģiskā dārzā apkopēja, kuru atlaida par to, ka nonovērsa Rīgas mauku draiskulības, nosūkājot ziloņa snuķi līdz dzeramā salmiņa lieluma, caur kuru Mcdonaldā šobrīd tiek šņaukti dubultie zodi.

Lācēns Toms ar zaķi Raču Mežā spēlē riču raču riču-raču, riču -raču Riču-raču ,rižu raču

Šorīt: -brokastīs apēdu peli, -uz darbu, atlidoju pelikānam uz muguras, -desmitos Zagsā sarakstīšos, -kāzu ceļojumā, brauksim pie portālā administrātoriem.