Par krāpšanu... Ko mēs, sievietes/vīrieši, uzskatam par krāpšanu? Domas, fantāzijas par citu sievieti/vīrieti? Buča uz vaiga? Skūpsts? Sekss? Iemīlēšanās citā partnerē/-ī? Cik tālu ir mūsu piedošana? Es... fantāzijas pieņemu kā esošas. Katram viņas ir, lai kā to noliegtu. Skūpsts.. skatoties kāds. Draudzīgs, uz vaiga? Un? Draudzens satiekoties arī bučojas uz vaigiem. iedzerot reizēm ne tikai uz vaigiem. Vai ne? ;) Sekss.. hmm.. te es aizdomājos.. joprojām domāju... Iemīlēšanās - viennozīmīgi ir krāpšana. Kāds varbūt domā savādāk.. Kādam robežas citas.. Kādam vispār viņu nav... Ja tēma jau runāta, piedodiet, neesmu lasījusi. :roll;

Sasveicinaties ar sievieti ir krapsana. Vienmer jaruna un jadara ar sevi. Ta drosi.

Dziļi jāfilozofē,lai apzinātu atbildi šim jautājumam.

Ko vienojas saukt par krāpšanu, tā ir krāpšana. Ja nevienojas, tad gan grūtāk definēt. Jo sekss obligāti nav krāpšana.

Dresētāj - anakondai ir niķis nožmiegt savus mīluļus. Dresūrai kobras labāk pakļaujoties. ;) Mister Krupi no foršās grāmatas..;).. neprasu par norunāto, bet par iespējamo varbūtību nenorunājot... kāds ir spējīgs vai spējis piedot?

Labi pateici. Bet man viss ir zem kontroles.

Iemīlēšanās pati par sevi nav krāpšana, tās slēpšanu gan varētu uzskatīt par krāpšanu... Respektīvi manā uztverē apzināta otra mānīšana varētu tikt uzskatīta par krāpšanu

Apātij, es neesmu spējis piedot tikai nekaunīgu melošanu acīs skatoties un nespēju izskaidrot, kāpēc tas mīļākais vajadzīgs, nespēju sakārtot dzīvi bez mīļākā, ja reiz tas neesot vajadzīgs un vajagot tikai mani. Kaut kā tā. Citādi manis pēc lai katru dienu ar mīļāko, ja man spēj izskaidrot, kāpēc tā vajag. Bet tā kā man greizsirdība faktiski nepiemīt, tad nebūšu objektīvākais atbildētājs uz šo jautājumu, no manis šajos jautājumos var saņemt tikai radikālas idejas. Jo vispār uzskatu, ka monogāmija ir mākslīgi uzspiesta un ieaudzināta, ka cilvēks tak esot "sabiedrisks dzīvnieks" (pēc mācību grāmatām), attiecīgi nedzīvojot kā vienpatņiem arī seksam vajadzētu būt bariņos (OK, pieņemsim, ka relatīvi noslēgtos, bet bariņos) dažādās kombinācijās pēc apstākļiem un iekāres. Tad kāda tur monogāmija, kāda krāpšana?

Nav,nav cilvēks monogāma būtne.

Tātad.. Mister Krupi.. Ja es spēju argumentēt un pastāvēt par to, ka man mīļākais nepieciešams - Tu pieĺautu tādu attiecību modeli? Ja godīgi - es tiešām esmu par brīvām attiecībām. Nu neticu es mīlestībai līdz kapa malai. Ir pieradums, ir forši.. Viena gatavo labi, otrs labo visu ideāli.. Pasmaida viens otram un aiziet katrs uz savu darbu...Un atgriežas abi noguruši ar domu:"nekur jau viņš/-a neliksies".

Esmu pieļāvis un pieļaušu turpmāk. Izņemot situācijas, kad meitene nespēj neko pateikt, paskaidrot, argumentēt par mīļāko. Katrs mēs esam citāds, es pats esmu sapratis, samierinājies, ka visu nekad nesaņemšu no vienas personas pretējā pusē, ka vajadzīgas pāris personas, attiecīgi tāpat skatos uz sevi no iespējamas draudzenes skatu punkta. Svarīgi ir tikai lai nebūtu brutāla melošana un būtu spēja paskaidrot savas rīcības, uzņemties par tām pilnu atbildību. Kamēr tas viss ir, kamēr saskata vērtību kopā būšanā, tikmēr tām attiecībām būtu jābūt daudz stabilākām par "monogāmām" ar agru vai vēlu garantētu "krāpšanu".

Cilvēks(neatkarīgi sieviete vai vīrietis),visbiežāk krāpšanu uztver kā nodevību.Un te, pareizi pateica MK,ka visvairāk jau mums visiem besī,ka melo Sanāk, ka meli ir visapkārt Tev iegalvo,ka Tu esi vislabākais/ā visās jomās,pilnīgi pietiek ar Tevi utt.,un,tad pēkšņi ir krāpšanu/nodevība/meli...un,tad,vairs nevar saprast, kas no visa Tev teiktā vispār ir patiesība...sāk tapt skaidrs, ka esi visu laiku dzīvojis melos!Kaitinoši!Amirzitelna! Vispār,kā tajā dziesmā- Tie ir mūsu vārdi, mūsu mēles Kuras mēs aiz zobiem neturam!(c) Protams, ka katram cilvēkam krāpšanas/nodevības slieksnis būs savādāks.Nekad nebūs,tā,ka būs kāds kopsaucējs tam,ko kurš uzskata par krāpšanu Pēc maniem novērojumiem jāsaka, ka sievietes biežāk vīriešiem piedod krāpšanu(visu augstāk minēto,kas uzskaitīts topika augšgalā),vīrieši retāk piedod sievietei,ja šamā konkrēti ar kādu citu ir kniebusies. Vēl es iedomājos par šo to...par tiem skūpstiem...ir krāpšana vai nē?! Piemēram aktieri...nu viņiem ir lomas,kur ir jāskūpstās,visādas pikantas lomas utt.Interesanti kā viņu otras puses tiek galā ar to?Tiešām visi spēj to uztvert kā darbu un neko vairāk? Tā pat ar mūziķiem...itsevišķi vīriešu kārtas pārstāvjiem,meitenes/fanes pašas karās kaklā...domājat,ka otras puses nekad neaizdomājas,ko viņi dara koncerta tūres ietvaros/filmēšanas laikā? Ir dzirdēts, ka arī porno divām ir vīri un ģimenes...nez ko viņu vīri domā,kad skatās porno,kur viņa sievu vairāki vīrieši drāž?!? Vot ar jums te aizdomājos jau līdz tādam līmenim Fantāzijas/sapņi, man nešķiet, ka būtu jāpieskaita pie krāpšanas Gluži tāpat kā virtuālais(tjipa skype sekss),vai,kaut šeit virtuālā komunicēšana. Tas ir nekaitīgi... Skūpsts,ai siekalu apmainīšanas vien ir Ja man liktu uz šo jautājumu atbildēt 18.gados,toč pateiktu, ka viss ir krāpšana,nu tjipa jāpieskaita pie krāpšanas Šobrīd es tomēr uz to visu skatos mazliet savādāk Sekss ar citu, jā!Manā sapratnē tā ir krāpšana! Un iemīlēšanās citā,nu,tas parasti ir punkC visam Tad ir razvods un tā...

Jopcik cik smaga tēma atvērta. Pat apstulbu un saku sava galva domāt, kas mana uztverē ir krāpšana.

Kurā brīdī parādās tā robeža- atskaites punkts, kad vari tikt krāpts, jo esi kādam piederošs...?Neviens nevienam nepieder, esam brīvi....Mūs savalgo laulība- nosacīti....Laulība baznīcā?....Es ticu Augstākajam saprātam, bet ne baznīcu dogmām un murgiem. Kurš var pateikt - kur ir lielā patiesība...TUR- AIZ ROBEŽAS! Krāpšana, jā ir sāpīgi uzzinot, bet jāsaprot un jāsamierinās, ka neviens nav pilnība....Ar pieredzi pilnīgi mainās uztvere par filozofiskām lietām.

Un protams, nabadziņš ir tas, kurš tika piekrāpts. Tikai jautājums, kāpēc tā notika?

Dod pieci, MK! Pilnīgi piekrītu visam!

Principā... Krāpšana katram ir tas, ko viņš negribētu, lai viņam nodara, jo tas viņu sāpinātu... Kādam tā ir vienkārši paskatīšanās citā virzienā, kādam galīg pokuj viss un var šļūkt visos virzienos... Kā vienmēr - cik cilvēku, tik viedokļu... Kā novērst krāpšanu - izturies pret savu otru pusi tā, kā Tu gribi, lai izturas pret Tevi... Tā, lai viņai/-am pat galvā neienāk, ka kāds varētu labāk... I vsjo. Īzī geim.

Sanāca normāls sofisms, bet pokuj, man nāk mieKs...

Savā ziņā MK pareizi uzrakstīja. Pamatā lielākā problēma ir meli. Tas ir tas, kas visvairāk sāpina un dod pa nerviem. Es gan nezinu vai es tā mierīgi varētu dzīvot ar domu, ka manu draudzeni štompē vēl pārītis, kamēr es tur vientulībā raustu, bet drāmu ar netaisītu, ja uzzinātu. Tad pats izdomātu ko darīt un kā darīt tālāk un vai spētu pastāvēt vēl blakus,kopā. Ir jau reizi dzīvē tā bijis. Iztiku bez dziļām drāmām. Sapakoju meičas mantas un izliku aiz durvīm, bet pats stulbākais bija tas, ko minēja MK. Sakot, ka īstais un vienīgais, citu nevajag, kamēr pats saproti, ka gluži tā nav. Līdz brīdim, kad tas viss nāk gaismā. Īsāk sakot. Ja gribi pisties, tad tā arī pasaki, bet apzinies arī sekas. Ir dzirdēts par tādiem, kas pasaka otrai pusītei, ka gribas kādu citu un tad brīnās, ka otra puse psiho. Un nesaprašanā saka