nebimbaa - man arii naaksies sekot tavam piemeeram.... viss riebjas shodien..

Ensh!...Nopērc aptiekā \"Kameton\"...labs,vecs pārbaudīts līdzeklis kaklam...Veseļojies :D

merike, neiesaki man nevienu līdzekli, man nekas nepalīdz, tikai ļoti stipras antibiotikas !

Jaa, arii man sodien omis taads jokains ... taa ka uz kašķi velk... taa ka anevar saprast....

Man ne tikai šodien, man jau pēdējo nedēļu ir sadirsts garstāvoklis.....kaut kāda pavasara depresija !

kas jums pilnmēnes ,dārgās sievietes?

Ensha... man dažs labs ir paruupeejies sadirst to omi... bet nekas - nezaales neizniikst

Izadors .... ne tikai

kas tad vēl?

Izadors - pilna pasaule ar lopiem

Man ir tā, ja es fiziski jūtos slikti... tad man dzīve apstājās... viss riebjās....

tad jau tos lopiņus aplokā vajag sadzīt ,lai visi kopā ganās.Un pieslēkt vēl elektrisko ganu pie tā aploka.

Izadors, man labaak patiktu pavasara atshaushana

Nu nevajag,lai jau līdz rudenim uzbarojas,brangāki būs,vairāk gaļas.

izadors... nee... no sitiem lopiem man pat galju nevajag

kas tad viņi vaislinieki?

Izadors .... ei nu, auša!!!! ...

tu jauna, bet vērt otru vecu;
smejies tu, bet prāts top bēdīgs;
prieks tavs atvēdina skumjas;
auša tu, bet vairo grūdsirdību;
laba tu, bet dari ļaunu;
vēlīga stiep tukšu roku;
nesoli nekā, bet cerēt neliedz;
domāt netīk tev, bet vedini uz domām;
dzejai sveša tu, bet dzejoļus tev veltī;
pļāpā bērnišķības tu, bet tevi uzklausa kā viedu vīru;
salta esi tu, bet iekvēlini;
redzu tevi pirmoreiz, bet tvīkstu tevis vairāk nekā sava labākā
drauga,
un laimīgi ir tie,
kuri nekad tev netuvosies, jo
tie neuzzinās, kas ir
vilšanās.

Vai gribi – būšu tava ragana nīstā?
Pavisam un pilnīgi īsta!
Ja gribi,
Tad ņem mani tādu –
Ar visu slotu un tērptu ādās,
Ar smiekliem ļauniem,
Pavisam bez kauna,
Ar vecenes acīm,
Kaut vaigā jaunu!
Vai nebūs bail,
Kad piķmelnā naktī,
Čūskādas zābakiem ogles skarot,
Sārtā dejošu tango taktī?
Tu saki – nāc?
Tu izaicini?..

Ja dvēselē melnajā
Saules sēklu tu sēj,
Ja slotā zarainā
Klusi dziedāt sāks vējš,
Ja zvēra ādu spēsi raut nost,
Kaut gribēšu kārdināt un kost
Un vilinot daudz tevim solīt...
Ja neticēsi tu vecenes acīm
Un nepielūdzams kā zobens būsi, -
Tad varēs tava dvēsele sacīt,
Ka vaigi man atkal sārtojas kaunā
Un ne vien miesa –
Arī acis top jaunas.
Tu uzvarējis būsi!

Tu manu pratu satrauc. Nemierini.
Vai vēlos brūces Tavā dvēs\'lē viest?
Nē zvaigžņu augstumi tik apreibina,
Un nesasniedzamais - liek vien ciest.

Vai augstums Tevim aizstāj dziļumu,
Un tālais nomāc skatam tuvumu?
Jel saredzi, ka tuvums ir tik dziļš, ... bet tāls,
Ka tajā pazūd katras zvaigznes mirdzums bāls
(Un katrai sirdij vajadzīgs kā jods pie sāls).