Es esmu sevi aizslēgusi,

Lai zagļi manī neiebrūk,

Lai miers, ko ilgi krāju klusām

Kā pieneņpūkas nepajūk,


Lai gaismu, līdzsvaru un gribu

No manis slepus neizvāc.

Lai atkal manu mīlestību

Pa vējam neizkaisa kāds.


Ciet visas durvis, visi logi

Un atslēga guļ Daugavā,

Un pārāk īsa Tava roka,

Lai dzelmei cauri tiktu tā!

Ā.Elksne ...zinu,zinu ..

Krist un celties,
Sadegt līdz pat pelniem.
Kur tad dzīves spēkus smelties?
Vai jel izlīgt man ar velniem???

Tie kāri smaida jau uz manu pusi,
Izdevīgu līgumu man sola.
Novākt skumjas klusi, klusi,
Iekārtot egoisma skolā...

Es vēl meklējumos klīstu.
Vēlos savu vietu atrast.
Reizēm pasauli mīlu, reizēm nīstu.
Nevaru ne jūs, kur vēl sevi saprast..

Viva - malaciite

nac nu iesim pari paradizes vartiem
...uz elli, kur velni dejo
saulrieta pieskarienos.

un necuksti vardus,
kuri ir velti skiesti.
nesaki, ka mili,
jo patiesibas taja ir maz!
ka vienmer...

varbut ir naivi cerets,
ka mili...
varbut mazliet gribas milestibas?
varbut tuksums parak izplesas???

Nu tā sirds jau tāda muļķe ira.
Tai patīk pie citiem ciemos iet.
Tā mūsu cilvēcības svira,
Kas ļauj mums priekos, bēdās diegt!

Viens uzņem labi, cienā to.
Atzīstos, arī manējā apkārt vazājās.
Cits atkal pārprot to.
Un tad sirds nesapratnē lamājās...

Tai maza bērna loģika.
Tai gudri skaidrojumi neder.
Nu kāpēc tas tā notika?
Bet šī vēl muļķe cer...

Es esmu kā dzērve
Kas dūksnājā meklē mājas.
Es esmu kā dzērvene- dzīvības krāsa
Tā, kas purvā sārta vīd
Es esmu kā mākoņu kāsis,
Kas pamales mezglā mūžību sien.

Es esmu kā rudmate lapsa
Tā, kas viltīga vēl arvien
Es esmu kā lapsene- sāpēm, kas māsa
Tā, kas spēj saldi ābolā dzelt
Es esmu kā rasas piliens tavās rokās
Tik nemanāma, bet droša, ka rīt
Es spēšu atkal ko jaunu tevī saskatīt.
Es esmu rudenim māsa......

Katrs kādu brīdi kaut ko gaida:
domu, sajūtu, notikumu...cilvēku visbeidzot
Bet dzīve tikai pretim liderīgi smaida,
Nejaušību noliedzot!

Liktens mani arī aizdomīgi vēro...
Tam emocijas matemātiski nekorektas šķiet.
Fatalitāte man apsēdusies blakus sēro...
Bet tik un tā - nu netaisos par to es asras liet

Viņš arlekīns, nezīmētām asarām pār vaigiem,
Viņa plaukstas neprot vairs glāstīt-
Pārāk daudz tur cirstas rētas.
Acu dobumos ogļu izdedži,
Viņš dedzis, nu akls pret pasaules sāpēm.
Muguru liecis soģis un tirāns bargākais-
Viņš pats.
Viņš nekad vairs nemācēs smieties, nespēs raudāt asarām.
Tikai iekšēji degs, degs nežēlīgi sāpīgi.


Viņa bijusi prima-balerīna,
Sirds ir žāvēta aprikoze tirgus grozā-
Ņem par baltu velti itin tik pat kā.
Saliektas puantes, lauzta dvēseles potīte,
noplucis rozā tills un mežģīnes.

iisaaki gan paliek

Kursh tad padodaas,kuram tas kraajums taads pashvakaaks ?

Tevis mestais vārds
Sāpīgi trāpa -
Kā kastanis ar visu čaulu.

Tevis mestais vārds
Trāpa spalgi, līdz kaulam.

Adatas mazas un zaļas
Katrā sirdspukstā šaujas.

Vēsā prāta piedošana
Ar jūtu niknumu kaujas.

Mani,
Tukšu un bālu,
Apspīd mēness dilušais vaigs.

Banāli.
Mūžīgais Dakteris LAIKS.

Kamēr pazudīs skaņas
Kamēr pienāks nakts
Smēķēt neskaroties roku
Un visas domas par dzīvi- prom

Ar aizvērtām acīm pret debesīm
Laikam ardievas mājot
Kamēr vien nebeigsies vētra
Es smēķēsu kopā ar tevi

Mēģinot dzīves garšu
Un domas aizsūtot prom
Es maigi pieskaršos lūpām
Es smēķēšu nakti visu.

If i get you in the loop when I make a point to be straight with you then
In lieu of the innuendo in the end know my intent though
I brazillian wax poetic so hypothetically
I don\'t wanna beat around the bush

Foxtrot Unifrom Charlie Kilo
Foxtrot Uniform Charlie Kilo

Velns lai parauj!
No rīta līdz vakaram.

Tie, kas kaislīgi tiecas
Tiek paķerti uz muļķi.

Tas par tiem, kas strādā nepiekusuši
Un rūpīgi pieslīpē laika ritmu.

Tiec cauri ar godu –
Velns lai parauj!

es Tev, Tu man
bez noilguma, bez sāpēm, bez vārdiem

divas pasaules vienā
vienā izplatījumā, vienā mirklī
mūžībai cauri skrien

vēl un vēl un vēl bez ievada un nobeiguma,
bez noteikumiem, robežām un šķēršļiem

Skat! Tava zvaigzne krīt man rokās!
Es noturēšu to un debesīs uznesīšu,
Lai spīd,
kad saule riet

es Tev, Tu man
bez ikdienas steigas un rūpēm,
bez aizspriedumiem
bez liktens nolemtības un karmas,
bez lētticīgiem māņiem
uz spārniem neredzamiem
zvaigzne noskūpstīta atgriežas debesīs...

Manas lūpas, Tavas lūpas -
vidū dzimtās jūras sāls
Vakarkrēslā, siltās smiltīs,
viss tik nevajdzīgs un tāls!

Manas acis, Tavas acis -
vēlēšanās tajās gail
Padoties un visu piedot!
Tikai šķirties tām ir bail!

Manas krūtis, Tavas krūtis -
vidū tikai viena sirds!
Taču viņa mīl par divām
un par sauli spožāk mirdz!

Manas rokas, Tavas rokas -
vidū glāsts kā saules stars!
Zvaigznes nokritīs no debess,
kad tas Tavus gurnus skars!

Mani gurni, Tavi gurni -
vidū kaisles uguns kvēl!
Sadegt viņas karstā svelmē
abiem mums nemaz nav žēl!

O, Joņu citeejam!

ikkatru brīdi
vienalga, kur būtu -

vai dubļainā rudens rītā
tramvajā smacīgi aukstā
kur logi ar nopūtām klāti

vai dzidrā vasaras svelmē
spānijas sarkanā saulē,
zelta smiltīs un dzerot daikiri

vai naktī zem mēness ēnas
meža siltajā tumsā,
vienalga! -
kaut kroga smagajā burzmā

ikkatru brīdi
es lūdzu pie sevis

piedod, ka pārāk reti
saku, ka mīlu tevi